Accueil
Aimé CESAIRE
Frantz FANON
Paulette NARDAL
René MENIL
Edouard GLISSANT
Suzanne CESAIRE
Jean BERNABE
Guy CABORT MASSON
Vincent PLACOLY
Derek WALCOTT
Price MARS
Jacques ROUMAIN
Guy TIROLIEN
Jacques-Stephen ALEXIS
Sonny RUPAIRE
Georges GRATIANT
Marie VIEUX-CHAUVET
Léon-Gontran DAMAS
Firmin ANTENOR
Edouard Jacques MAUNICK
Saint-John PERSE
Maximilien LAROCHE
Aude-Emmanuelle HOAREAU
Georges MAUVOIS
Marcel MANVILLE
Daniel HONORE
Alain ANSELIN
Jacques COURSIL

28 OKTOB : JOUNEN KREYOL TOUTWON LATE

28 OKTOB : JOUNEN KREYOL TOUTWON LATE

Jòdi-a, tout péyi kréyolopal asou latè ka gloriyé lang-nou. Sé an 1991, péyi Dominik té pwopozé dat-tala ek dépi jou-tala, tout Kréyol, ki yo ka viv an péyi-yo, ki yo ka viv lot bò dlo (l’Ewop, l’Anmérik etc…) ka chaché vréyé lang-yo douvan.

Péyi ki ka plis ba kréyol balan sé Séchel, Moris, Dominik ek Sent-Lisi. Ayiti té adan menm balan-an tou, mé épi zafè tranmanntè-a, sa pa djè posib chonjé dot bagay ki rilévé péyi-a.

Antouléka, sa nou ka konstaté sé ki atè Matinik, moun pres sanfouté di dat-tala. Apa, Festival « Rabouraj » lavil Trinité ek « Kréyolfiesta » l’OMDAC ki ka fet Fodfwans, nou pa ka djè santi pies mouvman popilè an favè di palantjaj lang-la. Sa ki lotè sitiasion-tala ? Sé davwè lasimilasion za rivé a an nivo si-telman wo ki sa vini enposib koré’y. Ek lè nou ka di « lasimilasion », nou pa lé di ta fwansé-a, mé ta méritjen-an tou (ta neg méritjen-an pli ekzaktiman).

Kivédi, atè Matinik, nou ka sibi an doub lasimilasion : ta la Fwans ek ta Neg Méritjen.

Es fok bésé bra douvan bankoulélé-tala ? Es fok admet ki nou ped konba-nou ? Nou pa ka kwè. Fok okontrè kontinié goumen red-marto pou vréyé lang ek kilti-nou douvan.

Ba nou, 28 oktob, sé pli bel jou !...

Connexion utilisateur

CAPTCHA
Cette question sert à vérifier si vous êtes un visiteur humain afin d'éviter les soumissions automatisées spam.